Katras valsts stratēģiskais mērķis ir intelekta attīstīšana kā progresa nosacījums. Informācijas laikmeta zinātne piedāvā iespējas modelēt cilvēka smadzeņu darbības metodes ar mākslīgā intelekta palīdzību. Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums par to, kurš risinājums gūs virsroku — humāna pieeja cilvēces veselības, pārticības un labklājības nodrošinājumam vai cilvēka radītā superintelekta racionālā, taču nežēlīgā “sistēmas pašsakārtošanās”, kura par pašu vājāko posmu atzīs cilvēku. Derīgi izmantot un nodarbināt daudz vairāk smadzeņu šūnu nekā līdz šim, ar jaunām izglītības metodēm panākot lēcienveidīgu gan katra indivīda, gan kolektīvā intelekta izaugsmi. Mēs nevaram atļauties ignorēt ceļu, kuru jau iet daudzas pasaules valstis!
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis
