Viss ir galvā – tā dažkārt sakām, parasti dziļāk un tālāk neaizdomājoties, kas un kā. Taču par to aizdomāties, to papētīt ir vērtīgi un interesanti. Īpaši tad, ja iespējams izmantot gan senus, gan visjaunākos pētījumus par smadzenēm, to darbību, prātu, domāšanu. Šo iespēju dod apgāda “Lietusdārzs” jaunā grāmata: Šārona Beglija. “Prāta treniņš.”
Apgāds “Lietusdārzs” jau ir laidis klajā Ričarda Dž. Deividsona un Šāronas Beglijas grāmatu “Smadzeņu emocionālā dzīve”, kas atklāj, kāpēc cilvēku reakcija uz dzīves notikumiem ir tik atšķirīga. Arī grāmata “Prāta treniņš” sarakstīta tā, ka pētījumi, kas prasījuši gadu simtus, lasītājam ir labi uztverami.
Zinātniekus arvien vairāk interesē neiroplastiskums – smadzeņu spēja mainīties, reaģējot uz pieredzi. Dažādi eksperimenti ļāvuši secināt, ka smadzenes spēj mainīt savu struktūru un funkcijas un pat radīt jaunus neironus, turklāt šo spēju saglabā līdz cilvēka sirmam vecumam.
Šajā aizraujošajā grāmatā Šārona Beglija aplūko to, kā mūsdienu zinātne un senā budisma gudrība ir apvienojušās, lai palīdzētu lielos atklājumus izmantot cilvēku dzīves uzlabošanai. Smadzenes var pielāgoties, dziedēt, atjaunoties pēc traumas, kompensēt invaliditāti, pārveidot sevi, lai pārvarētu disleksiju, pārtraukt depresijas.
Zinātnieki mācās no pētījumiem, kas veikti kopā ar budistu mūkiem, un, izmantojot klasisko budistu apzinātības praksi, citiem māca, ka smadzenes var mainīt ne tikai ārpasaule, bet arī prāts un jo īpaši koncentrēta uzmanība.
Grāmatai kodolīgu un saturīgu ievadu sarakstījis Dalailama. Cita starpā viņš vēsta: “Kāds izcils Tibetas skolotājs reiz bija ievērojis, ka viena no apbrīnojamākajām prāta īpašībām ir tā spēja transformēties. Šajā grāmatā aprakstītie pētījumi apstiprina, ka pārdomāta mentāla vingrināšanās var izraisīt ievērojamas izmaiņas cilvēka smadzenēs.”
