“Šķiet, autore iedvesmu smēlusies ne tikai no hipijlaiku roka balāžu melodisma, bet arī no polifoniskiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, kas ietekmējuši vēstījuma kompozīcijas principus. Stāstos ar īsiem, aforistiskiem teikumiem panākta suģestējoša noslēpumainība un simfonisms, kas raisa vēlmi iztēloties autores radošajā darbnīcā notiekošo un domāt par viņas iedvesmes avotiem.”
No dzejnieces, atdzejotājas un publicistes Liānas Langas recenzijas
par Aldas Darbiņas Epneres stāstu krājumu “Klejojumu gadi”.
Esmu dzimusi Rīgā 1939.gada decembrī – Strēlnieka zīmē. Mana māte bija skolotāja, tēvs – žurnālists. Jau studējot latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts Universitātē, aizrāvos ar žurnālistiku. Man patika uzdot jautājumus cilvēkiem. Uzdot īstos jautājumus ir lielāka māksla nekā atbildēt. Jo atbildes ne vienmēr ir patiesas.
Alda Darbiņa Epnere
Jau lasot šo grāmatu, sajutu vēlmi mēģināt to pārtulkot krievu valodā. Bet tas nebija tik viegli, kā likās sākumā. Autores valoda un stilistika ir maldinoši vienkārša. Līdz uztvēru grāmatas galveno vibrāciju – vēstījumu starp rindām. Pārvaldot arī krievu valodu, grāmatas autore uzmanīgi sekoja manam darbam – īpaši uzraugot savu semantisko konstrukciju un precizitāti tulkojumā.
Cik veiksmīgi esmu ticis galā ar uzdevumu – vērtējiet Jūs, dārgais lasītāj!
Tulkotājs Georgs Stražnovs