Lai gan 21. gadsimtā arvien straujāk zūd daudzi sabiedrības ierobežojumi un aizliegumi, kā arī pašu cilvēku aizspriedumi, kas kavē izvēlēties īsto partneri un veidot ar viņu lieliskas attiecības, pasaule ir pilna ar vīriešiem un sievietēm, kuriem tas neizdodas. Vilšanās, dusmas, aizvainojums, pat naids un citas postošas jūtas pārlieku bieži nomaina savas otrās puses satikšanas prieku un kvēli.
Daudzas grāmatas, žurnāli, kursi un citi avoti piedāvā palīdzību cilvēku attiecību problēmu risināšanā. Arī apgāds “Lietusdārzs” izdevis šajā virknē ierindojamu grāmatu – darbu “Mīlestības vienādojums”. Taču jāuzsver, ka tas nav kārtējais vēstījums, kuru izlasot nākas atzīt: “Nekā jauna. Es jau to zināju.” Šajā grāmatā ieguldītas dziļas, daudzveidīgas profesionālās zināšanas un gadu desmitiem ilgs izpētes darbs.
Pollija Janga – Eizendrāta (Polly Young-Eisendrath) ir amerikāņu psiholoģe, Junga analītiķe, dzenbudiste. Gadu desmitiem bijusi gan praktizējoša psiholoģe, gan profesore vairākās universitātēs. Publicējusi 15 grāmatas un neskaitāmus rakstus, vadījusi dažādus pētnieciskus projektus. Ieguvusi Oto Vainingera balvu par mūža ieguldījumu psihoanalīzē. Kopš 1983. gada kopā ar dzīvesbiedru Edu Epšteinu (Ed Epstein) viņa sāka attīstīt Dialoga terapiju, lai palīdzētu pāriem un citiem risināt konfliktus. Šajā terapijā tika apvienota psihoanalīze, Junga teorija, psihodrāma un dzimtes teorija, un gadu gaitā tā ir papildināta un pilnveidota.
Šīs grāmatas autore, balstoties savā desmitiem gadu ilgajā pieredzē, praktizējot Junga psihoanalīzi, pāru psihoterapiju un budismu, ir nonākusi pie atziņas, ka, ņemot vērā mūsdienu prasību pēc mīlestības starp līdzvērtīgiem partneriem, ir nepieciešamas jaunas prasmes un jauna veida zināšanas, lai atrastu ceļu no iemīlēšanās uz patiesu mīlestību un ilgstošu tuvību. Viņasprāt, šīs prasmes un zināšanas var gūt, apvienojot divas atšķirīgas tradīcijas: psihoanalīzi un budismu.
Psihoanalīze rāda, kā izvērtēt to, ko neapzināti esam projicējuši tuviniekā vai kā esam identificējušies ar šī cilvēka projekcijām par sevi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta divu cilvēku subjektīvajai vai starppersonu telpai. Savukārt budisms māca, cik dziļa un cieša ir mūsu savstarpējā atkarība.
Abas prakses māca pievērst uzmanību tam, ko sev iestāstām par sevi un citiem.
Autore uzsver, ka patiesai mīlestībai nepieciešamas divas lietas: pirmā ir vēlme ieraudzīt un iepazīt savu mīļoto, un otrā ir nepārtraukta interese par savu mīļoto kā īpašu un konkrētu būtni laikā un telpā. Vienlaikus cilvēkam ir jābūt ieinteresētam ieraudzīt sevi kā konkrētu indivīdu un iepazīt sevi laika gaitā gan kā neapzinātu, gan apzinātu būtni.
Esmu šo grāmatu sarakstījusi tāpēc, ka uzskatu – mūsdienu pāru attiecības rada lielu izaicinājumu ģimeņu stabilitātei, un tas ir nekavējoties jārisina. Es vēlos, lai šis izaicinājums palīdz mums kļūt viedākiem, nevis laupa spēju mīlēt.
Pollija Janga-Eizendrāta
